Es ļoti mīlu savu suni!

Dažbrīd suņi var būt nopietni, gudri. Bet dažbrīd tik bezrūpīgi aizrāvušies ar muļķībām, ka sāk blēņoties savā galvā. Un vai tā nedara arī cilvēki? Protams, dara! Tieši tāpèc suņi ir cilvēka labākie draugi...

Bet manam postam vajadzēja būt par kādu visai radoši muļķīgi jauku domu mana suņuka galvā.

-es esmu šinī durvju pusē-
-tātad neesmu tajā otrā pusē-
-ja es tur neesmu, man tur jābūt-
- lai tur nokļūtu man skaļi jāsmilkst un jārej-
kad suns izsmilkstas un tiek palaists otrā pusē viņa spèlu pārdomas turpinās.
-es esmu šinī durvju pusē-
-tātad neesmu tajā otrā pusē-
-ja es tur neesmu, man tur jābūt-
- lai tur nokļūtu man skaļi jāsmilkst un jārej-

un tā varētu turpināties mūžīgi, ja vien suņiem nebūtu nekā svarīgāka ko darīt.



-tagad kad tu mani fočēsi, es sataisīšu skābu ģīmi, jo es tā gribu un tu man traucē domāt, bet tik un tā es visus mīlu-

Ak, labie, mīļie suņuki!