Vaši Va Laura Des

Sāksim ar 3 lietām:
1)Kā es jutos pirms tā visa-
Es biju nedaudz nobijusies,jo namaz nezināju,kas notiks,kas mani sagaida.
2)kā es jutos pēc tā visa-
Es nezinu vai gribu to visu vēlreiz, jo to neizbaudīju vai arī gribu, tāpēc ka tieši to izbaudīj.
3) kas tas vispār bija?
Runa ietvpar šādu lietu: atbrauca japāņi, viņi bija no televīzijas un veidoja dokomentālo filmu ciklu par dažādu valstu bērniem. Kopumā no Latvijas tika filmēti 4 bērni, es biju viena no tiem četriem. Tā nu visu 02.06. viņi(japāņi un tulks) mani filmēja.

Un tagad par to kas notika.
No rīta 10.00 klubā viņi filmēja dejošanas mēģinājumu. Vispirms mēģinājām parastajos tērpos, ātri iemācījāmies dažas dejas un tad vilkām tērpus. Katram bija savs kostīms. Man ir vidzemes lauku svētku tērps, un man apkārt ir  bērni no citiem novadiem- tā man arī bija jāpasaka kameras priekšā. Karlīnai bija skaists Abrenes tērps(latgale). Vēl man patika Evas(zemgale), Annas(vidzeme).
Tad mūs fotogrāfēja pa novadiem. Mums ar Andu bija jāgriežas es viņā iekrampējos ĻOTI cieši citādi es būtu aizlidojusi pa gaisu. Tā nosleidzās tà teikt 1. posms.

Kas notika pie manis màjās?
Pie manis sākumā ar viņiem aprunājāmies ko viņi īsti filmēs, viņi vēlējās kādus rokdarbus. Tad es stiepu no 2.stāva 2 rokdarbu kastes( lai gan jāpiezīmē, ka ar rokdarbim nemaz tik ļoti nenodarbojos). Par rokdarbiem vēl stāstīšu. No otrā stāva tika līdzi paķerta arīmana diplomu mape( mēs sākumā sēdējàm ārā)

Pie manis dziedāšana:
Dziedāšanu filmēja ārā, tāpēc man bija jāiznes zemenes un cepumi. Jādzied man bija, jo ansamblis nesavācās uz filmēšanu. Labi,ka varēju dziedāt kopā ar mammu. Mums bija jādzied davaja māriņa( izrādās visa japāna to dungo, viņiem pat ir japāņu valodā vārdi) un pūt vējiņi(Praktiski Latvijas 2. himna). Filmēja arī kā bràlis ēd zemenes, likās, ka viņš atēdās.
Pie manis rokdarbi:
Tad viņi filmēja kā es izšuju, vecmamma tikmēr piešuj pogu, brālis griež diedzinus un Rošīc ar tika filmēts.
Pie manis kā es mācos:
Tad filmèja kā es mācos. Es paņēmu 6. klases vēstures burtnīcas un aizpildīju tukšās vietas burtnīcā.
Pie manis mani sasniegumi:
Tad viņi nofilmēja dažus manus diplomus un es par tiem nedaudz pastāstīju( maremātika 1. vieta, latv. val. 3.vieta, karate josta,ilggadēja dejošana).
Tad bija pauze.
Pie manis lēkājot:
Tad viņi filmēja kà mēs ar brāli ālējamies un lēkājam pa badutu. 
Dāvanas:
Tad, kad biju saģērbusies un gatava braukt norunāt savu sapni japāniete man pasniedza dāvanu: ļoti foršu rokaspulksteni (mamma teica, ka tas esot ļoti līdzīgs vienam modīgam firmas pulkstenim, bet,protams, tas nebija
 tas pats modīgais pulkstenis), tādu satītu geišas glezniņu, interesantu un smuku spogulīti, brālim pokemonu lakats un īsts vasaras kimano! Man ĻOTI patīk.
AB dambī:
Mājās saģērbos tautas tērpā un kopā ar viņiem braucu uz AB dambi. Pa ceļam man bija jāizdomā sapnis saistībā ar dejošanu, kuru, protams, japāniete kopā ar tulci pielaboja, lai būtu garāks. Tad vēl pa ceļam es iemācījos dažus vārdiņus: vaši va Laura des un vēl arī arigato. Pamēģiniet uzminēt ko tas nozīmē. Tad dambī man bija jāpasaka savs apnis(manā sapnis ir dejot tautas dejas visu savu mūžu, jo dejojot es izjūtu savas dzimtenes saknes un līdz ar to kļūstu laimīgāka). Netālu notika kāds smAlks tusiņš: mums garām pabrauca Intars Busulis savā mašīnā. Viņam nopakaļ brauca vel viena mašīna. Busulis pie mums apstājās, apskatijās uz mums( tātad arī uz mani, jo man mugurā bija tautas tērps)Un tad pamāja tai vienai mašīnai un aizbrauca tālāk un,protams, pēc dažām minūtēm atskanēja "sastrēgums".

Vienu vārdu sakot es esmu laimīga , pavadīju superīgu dienu kopā ar interesantiem cilvēkiem.

Tas bija BRĪNIŠĶĪGI!!!!!!!!!