Vai mēs visi krāsas redzam vienādi? Iedomājies, ka varbūt Alise vai Karlīna redz dze;teno krāsu(kura viņām nepatīk), tā kā ES redzu brūnu krāsu. Varbūt tāpēc mums patīk atširīgas krāsas, varbūt tāpēc cacām patīk rozā krāsa, jo viņas to redz tādu kā mēz radza, piemēram, zaļu vai zilu. Varbūt EMO redz melno krāsu kā jauku jūraszilu toni(un nez kā jūs redzat manu jūraszilo toni?!). Varbūt tā rodas arī draudzība vai mīlestība? Iemīlas tie 2 cilvēki, kas pasuli redz vienādi? Vai sadraudzējies tie , kas pasauli saredz vienādā gaismā? Bet varbūt mēs, katrs redzam savādāk? Varbūt katram ir unikāls krāsu redzējums? To noteikti ir grūti saprast(to ko es rakstu, bet pārlasiet un paodmājiet vēlreiz)
Fantāzija no.2
Kāpēc krāsas mums vispār ļaujas, kāpēc viņas mums pakļaujas? Varbūt viņām, tas ir izdevīgi? Varbūt nonākušas uz papīra viņas kļūst vēl laimīgākas? Varbūt viņas ir kā mūzas, kas nokļuvušas uz lapas jūtas lepnas?Kāpēc viņas ļaujas tikt iesprostotas flomasteros vai zīmuļos? Varbūt tas viņās rada prieku, prieku par to, ka mums viņas patīk, ka mēs viņas taču savā ziņā mīlam?
Fantāzija no. 3
Krāsas ir tik ļoti atkarīgas viena no otras.
Piemēram, paskatieties, kas notikt ar pārējām krāsām, ja nebūtu tādas pelēkās, tās neizceltos. Teiksim, iemetiet pelnos, sarkanu ogli, jūsu acis piesaista uzmanību tai sarkanajai, kvēlojošajai oglei. Pateicoties kam? Pelēkajai krāsai: tā ir kā visu krāsu māte, tā nesavtīgi dara labu citām krāsām, bet viņai jau arī tiek neliels labums: viņa vienmēr ir turpat blakus, lai izceltu pārējos, viņa tur IR. Tāpat bieži ir arī ar balto, un, protams, tā var notikt arī ar jebkuru krāsu, varbūt pat ar mums - cilvēkiem.
Fantāzija no.4
Un kas notiktu, ja dabā izraisītos krāsu ekplozija?
Domāju, ka tas būtu debešķīgs skats. Visapkārt burtiski dejotu krāsas, viss būtu skaisti izplūdis un krāsas sajauktos, bet tās nesajauktos vienā brūnā krāsā, tās sajauktos vienā visaptverosā krāsā. Tas būtu superīgi,un krāsas taču māk sevi pacelt augstāk, padarīt par vislabākajām, jo ikviena krāsa kādam ir mīļākā, un jo tāpēc tas būtu vēl skaistāk, tā būtu vēl skaistāka eksplozija.
Fantāzija no.5
Un, kas šīs eksplozijas laikā notiktu ar mums?
Protams, mēs paceltu galvas, mēmi skatītos augšup, visapkārt, un tai brīdī būtu pārsteidzošs klusums, nekur nebūtu ne skaņas,jo mēs būtu apbrīnas apņemti, mēs būtu mēmi... bet cik ilgs būtu šis skaistais mirklis 2 sekundes vai arī mūžību. Un kas notiktu ar mums? Varbūt mājas pārvērtīsies krāsinas, nē, domāju, ka tas būtu, kas vairāk.
Vai mēs uzsprāgtu līdzi krāsām, un tālāk uz tām lūkotos tikai no mākoņu maliņas(varbūt eņģeļi no augšas tā arī redz mūs, krāsu apņemtus) vai arī tas brīnums vienkārši beigtos und dzīve turpinātos tāda pati, bet varbūt mēs turpinātu dzīvot, mēs nekad nemirtu, mēs visi dzīvotu bezgala laimīgi un redzētu krāsas košākas, tās dažbrīd lidinātos vienkārši pa gaisu? ES ticu 3. beigām, un ES ceru, ka drīz mēs visi piedzīvosim šādu krāsu ekploziju...Mēs dzīvotu kā mūžīgi taureņi...
Ziņo Laura
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru